Līmēšanas problēmu analīze fleksogrāfiskajā un dziļdrukā
Iepakojuma drukāšanā pārmērīgs šķīdinātāja atlikums izceļas kā visizplatītākais līmēšanas problēmu cēlonis. Šķīdinātāju nespēja iztvaikot drukāšanas laikā mīkstina tintes slāni zem spiediena, liekot tam pieķerties ruļļa papīra aizmugurē. Lielākā daļa rūpnīcu ņem paraugus un mēra šķīdinātāja atlikuma miligramus uz laukuma vienību, lai uzraudzītu šķīdinātāja atlieku līmeni.
Tinte neizžūst vai "tintes slāņa virsmas nodīrāšana" var izraisīt arī līmēšanas problēmas. Tintes slāņa virsmas nodīrāšanas parādība ir saistīta ar tintes slāņa problēmām, kad tintes virsma šķiet "sausa", bet iekšpusē joprojām ir šķīdinātāji. Šī problēma saasinās, izmantojot modernas ūdens bāzes tintes, jo šādām tintēm žūšanas process ir neatgriezenisks.
Šķīdinātājus ar augstāku viršanas temperatūru tintes slānī vai līmē ir grūti iztvaikot, un tie bieži rada ievērojamus šķīdinātāju atlikumus. Daži šķīdinātāji, piemēram, toluols, ksilols, etilēnglikols, ne tikai izraisa saķeri, bet arī rada nepatīkamu smaku. Saistīšanas problēmu analīzes pirmajam solim jāietver gāzu hromatogrāfija (GC), lai noteiktu šķīdinātāja atlieku līmeņus. Ja atlikums ir augsts, tintes pretlīmējošās īpašības, visticamāk, samazinās. Ja apdrukātā materiāla turpmāka žāvēšana samazina saķeri, iespējams, vainīgais ir šķīdinātāja atlikumi.
Tintes ar pārmērīgi augstu plastifikatora saturu vai zemākas molekulmasas līmes pēc žāvēšanas var kļūt mīkstas un lipīgas. Tiklīdz tintes slāņa virsma kļūst pārāk mīksta, notiek līmēšana. Nitrocelulozes tintes bieži satur ievērojamu daudzumu plastifikatora, un tintes veidotājiem rūpīgi jākontrolē plastifikatora un nitrocelulozes attiecība. Turklāt, izvēloties modificētos sveķus, jāņem vērā plastifikatora saturs tintes sastāvā. Ja tiek izvēlēti mīksti sveķi, attiecīgi jāsamazina plastifikatora proporcija.
Attiecībā uz plastifikatoru radīto saistīšanu lielāka plastifikatora daļa palielina šķīdinātāja aizturi. Tintes slānis laika gaitā kļūst mīkstāks. Saistīšanas testi ilustrē tintes slāņa mīkstināšanas pasliktināšanos laika gaitā, bez vai minimāli uzlabojot adhēziju pēc karsēšanas vai turpmākas žāvēšanas.
Pārmērīga koronaizlādes apstrāde, kas izraisa ruļļpapīra līmēšanu, lai gan nav plaši izplatīta, rada savas problēmas. Korona izlādes apstrāde oksidē tintes slāņa virsmu, palielina polaritāti un galu galā paaugstina virsmas spraigumu. Šādas virsmas dabiski var salipt kopā, izraisot līmēšanas problēmas.